Rīgas radošajā kartē Tallinas ielas kvartāls jau gadiem ir bijusi viena no pamanāmākajām vietām. Bijušajā sanitārā transporta bāzē izveidotā kultūrvieta tagad nonākusi krustcelēs, jo īpašumam ir mainījušies saimnieki.
Jaunie īpašnieki ir saistīti ar azartspēļu nozari, un tas licis esošajiem īrniekiem – bāru un mākslas telpu saimniekiem – justies neomulīgi par savu nākotni. Lai gan šovasar pasākumi notiks ar pilnu jaudu, neviens precīzi nezina, kas šajā teritorijā atradīsies pēc gada vai diviem, ziņo Latvijas sabiedriskais medijs LSM.lv.
Jaunie īpašnieki un pirmās pārmaiņas kvartālā
Pirmās ziņas par pārmaiņām kvartāla iemītnieki saņēma jau pagājušā gada rudenī. Toreiz viņus informēja par rekvizītu maiņu un jauniem līguma nosacījumiem. Tagad par SIA “Tallinas ielas kvartāls” saimniekiem kļuvuši uzņēmēji, kuriem pieder azartspēļu kompānija “WSoft”. Šis uzņēmums nodarbojas ar tiešsaistes kazino spēļu straumēšanu ārvalstu klientiem.
Līdz šim jaunie saimnieki ir izvairījušies no publiskām intervijām un skaidriem solījumiem par teritorijas tālāko attīstību. Viens no pirmajiem pamanāmajiem soļiem bija kvartāla oficiālās mājaslapas dzēšana. Ar īrniekiem jaunā vadība runā individuāli. Dažiem ir izdevies noslēgt līgumus uz ilgāku laiku, bet citiem joprojām nav skaidrības, vai viņu darbnīcas un bāri šeit varēs pastāvēt ilgtermiņā. Ir zināms tikai tas, ka teritorijā plānota būvniecība un papildu stāvvietu ierīkošana.
Tallinas ielas kvartāla stāsts sākās pirms vairāk nekā desmit gadiem. Mākslinieks Kaspars Lielgalvis šo vietu pamanīja jau 2013. gadā. Toreiz viņš vēlējās vienoties ar pašvaldību par telpu izmantošanu, bet Rīgas dome izvēlējās teritoriju pārdot izsolē. Pēc vairākiem gadiem māksliniekiem tomēr izdevās atgriezties un sākt telpu apdzīvošanu. Sākotnēji plāni bija piesardzīgi, bet pamazām kvartāls kļuva par vienu no populārākajām izklaides vietām pilsētā.
Pirmie drosmīgie nomnieki bija bārs “Ezītis miglā”. Viņi šeit saskatīja potenciālu lieliem pasākumiem, jo Vecrīgā visiem kļuva par šauru. Sākumā atmosfēra bija mežonīga un brīva, bet ar laiku parādījās arvien vairāk bāru, terašu un mākslas telpu. Kvartāls kļuva tik populārs, ka sākotnējā mākslinieciskā publika reizēm pat izvēlējās meklēt klusākas vietas citur, dodot ceļu plašākām izklaides alkstošām masām.
Radošo cilvēku ieguldījums un neziņa par investīcijām
Daudzi no kvartāla iemītniekiem šeit ir ieguldījuši milzīgu darbu un personīgos līdzekļus. Kultūrvietas “Angārs” pārstāvji uzsver, ka viņi šeit darbojušies kā viena liela ģimene. Viņu mērķis bija apvienot kultūras pasākumus ar naktsdzīvi, radot unikālu vidi, kas nav tikai parasti bāri. Šo gadu laikā te notikuši simtiem koncertu un izstāžu, piesaistot gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus.
Mūziķis un bāra “Sinners” saimnieks Miks Galvanovskis atzīst, ka jauno īpašnieku parādīšanās liek piebremzēt plānus. Izklaides biznesā investīcijas neatmaksājas pāris mēnešos. Lai atgūtu ieguldīto, piemēram, deju zāles izveidē, ir nepieciešami vismaz divi gadi stabila darba. Šobrīd viņš jūtas atvieglots, ka neīstenoja visas savas trakākās idejas, jo nauda, visticamāk, būtu vienkārši zaudēta neziņas dēļ.
Tas, kas notiek ar Tallinas ielas kvartālu, nav nekas neparasts pasaules mērogā. Mākslinieki bieži vien ir tie, kuri atklāj pamestas un noplukušas pilsētas daļas, padarot tās interesantas un vērtīgas. Tiklīdz vieta kļūst populāra, nekustamā īpašuma cena pieaug un parādās lieli investori. Šo procesu sauc par ģentrifikāciju.
Kaspars Lielgalvis norāda, ka mākslinieki ir pieraduši migrēt. Viņi neatdzīvina telpas naudas dēļ, bet gan radošas nepieciešamības vadīti. Ja viena vieta tiek slēgta vai maina profilu, tiek meklēta nākamā. Tajā pašā laikā mākslas telpas “TUR” vadība atzīst, ka šāda situācija traucē darbam. Viņi jau šobrīd plāno izstādes nākotnei, bet nav skaidrs, kur tās notiks. Dažreiz labāk ir pieņemt smagu lēmumu un pārtraukt darbību, nekā upurēt kvalitāti telpu trūkuma dēļ.
Pašvaldības loma un azartspēļu ēna
Rīgas dome pēdējos gados ir centusies ierobežot azartspēļu izplatību pilsētā. Tomēr pašvaldība nevar tieši pavēlēt privātīpašniekam, kā izmantot savu zemi, ja vien netiek pārkāpti likumi. Dome uzsver, ka viņiem svarīgākais ir sekot līdzi kultūras saturam, nevis konkrētām ēkām. Ja viena teritorija kļūst mākslai nepieejama, pilsētā ir citas degradētas vietas, kuras gaida savus atklājējus.
Tikmēr Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija skaidro, ka tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus, ko sniedz “WSoft”, ir grūti ierobežot, ja tiem ir visas nepieciešamās licences. Tas, ka uzņēmuma īpašnieki saistīti ar Kipras ofšoriem vai sankcionētiem uzņēmumiem, ir riska moments, ko iestādes pārbauda. Taču tas automātiski neaptur darījumus ar nekustamo īpašumu Rīgas centrā.
Šī vasara kā pēdējais jaudīgais akords
Neskatoties uz drūmajām prognozēm un neskaidrību, kvartāla iemītnieki neplāno padoties bez cīņas. Šovasar pasākumi solās būt vēl krāšņāki un skaļāki nekā parasti. Ir saņemts apstiprinājums, ka festivāls “Ezīšfests” šogad noteikti notiks savā ierastajā vietā. Tāpat arī bāri un mākslas telpas gatavojas karstai sezonai.
Radošā kopiena aicina ikvienu izbaudīt šo vasaru, it kā tā būtu pēdējā šādā sastāvā. “Angāra” un citu vietu pārstāvji sola “noraut jumtu” kvartālam, lai parādītu, cik jaudīga enerģija šeit ir radīta. Pat ja pēc gada šeit viss būs citādāk, šī sezona paliks atmiņā kā kulminācija ilgam un raibam radošajam darbam. Tā ir iespēja visiem atpūsties un svinēt pilsētas kultūru, kamēr migla ap kvartāla nākotni vēl nav pilnībā izklīdusi.
